r – rade-bant
rade-ber – rām-ge-var
ramme – rasch
rasche – rāt-gėberinne
rāt-gėbinne – rāt-stat
rāt-stiege – rėbe-hof
rėbe-holz – rėchen
rėchen – rede-balt
rede-bęre – rede-spręche
rede-spręchic – rėgel-vaste
rėgel-zuht – rehsunge
rėht – rėht-schuldic
rėht-sītec – rein-boum
rein-brėchen – reise-gėlt
reise-geschirre – reite-kleit
reitel – rź-kleit
relacie – renne-tarsche
renne-vane – resch-līche
reseler – re-zitieren
Rhabarbar – rīch-heit
rich-lich – riemen-stėcher
riemen-stric – rigelen
rigel-loch – riht-schillinc
riht-schīn – rinden-slīʒen
rinder-gülte – ringeln
ringeloht – rint-krūt
rint-miete – rīsen
rīsenęre – rīterisch
rīsenęre stM.
rīsenęrinne stF.
rīsen-bar? Subst.
rīsende Part.-Adj.
risenėht Adj.
rīsenėht Adj.
risen-grōʒ Adj.
risenisch Adj.
risen-męʒe Adj.
risen-męʒic Adj.
rīserer stM.
rīserin stF.
ris-halde swF.
rīs-holz stN.
risinne F.
risisch Adj.
rīs-mėl stN.
rīs-muos stN.
rispe swF.
rispel-hār stN.
rispeln1 swV.
rispeln2 swV.
rispen swV.
risper stM.
rist Subst.
rist stMN.
rīste swF.
rīster-wėrc stN.
rīstīn Adj.
rīs-vīge swF.
rīs-wide stF.
rit1 stM.
rit2 stM.
rītęre stM.
rite swM.
rīte swM.
rīte-banc stF.
ritec Adj.
riten Part.-Adj.
rīten stN.
rīten stV.
rītende M.
rītende Part.-Adj.
rītens Adv.
rīte-phert stN.
rīter swF.
rīter-heit F.
rīterī stF.
rīterisch Adj.
rīterisch Adv.
rīter-lich – ritter-lėben
ritter-lźhen – riuse1
riuse2 – riuwen-klage
riuwen-site – roch-ganc
röchlinc – rō-lich
rolle – rr-korn
rrlīn – rosemėht
rosemic – rōsen-wengel
rōsen-wīs – rösselīn
rosse-louf – ros-zunge
rot – rotieren
rotieren – rōt-wunt
rōt-wurz – roup-galīne
roup-gīte – rücheln
rūchen – rückīn
ruckīt – rüemer-heit
rüemunge – rummeln
rumōr – runt
runt-heit – ruofęre
ruofe – ruowe-līcheit
ruowelīn – rust
rüste – Rūʒ-lant
rūʒunge – |
rīsenęre stM. MWV
rīsenęrinne stF. MWV
rīsen-bar? Subst. MWV
rīsende Part.-Adj. MWV
risenėht Adj. MWV
rīsenėht Adj. MWV
risen-grōʒ Adj. MWV
risenisch Adj. (2) MWV
risen-męʒe Adj. MWV
risen-męʒic Adj. MWV
rīserer stM. MWV
rīserin stF. MWV
ris-halde swF. MWV
rīs-holz stN. MWV
risinne F. (4)
risisch Adj. (1) MWV
rīs-mėl stN. (12) MWV
rīs-muos stN. (1) MWV
rispe swF. MWV
rispel-hār stN. MWV
rispeln1 swV.
rispeln2 swV.
rispen swV. (2) MWV
risper stM. MWV
rist Subst. MWV
rist stMN. (1) MWV
rīste swF. MWV
rīster-wėrc stN. MWV
rīstīn Adj. MWV
rīs-vīge swF. (1)
rīs-wide stF. MWV
rit1 stM.
rit2 stM. MWV
rītęre stM. (5228) MWV
rite swM. (33) MWV
rīte swM. MWV
rīte-banc stF. MWV
ritec Adj. (3) MWV
riten Part.-Adj. MWV
rīten stN. MWV
rīten stV. (2570) MWV
rītende M. MWV
rītende Part.-Adj.
rītens Adv. MWV
rīte-phert stN. MWV
rīter swF. MWV
rīter-heit F.
rīterī stF. MWV
rīterisch Adj. MWV
rīterisch Adv. |
