r – rade-bant
rade-ber – rām-ge-var
ramme – rasch
rasche – rāt-gėberinne
rāt-gėbinne – rāt-stat
rāt-stiege – rėbe-hof
rėbe-holz – rėchen
rėchen – rede-balt
rede-bęre – rede-spręche
rede-spręchic – rėgel-vaste
rėgel-zuht – rehsunge
rėht – rėht-schuldic
rėht-sītec – rein-boum
rein-brėchen – reise-gėlt
reise-geschirre – reite-kleit
reitel – rź-kleit
relacie – renne-tarsche
renne-vane – resch-līche
reseler – re-zitieren
Rhabarbar – rīch-heit
Rhabarbar M.
rhetorica
Rhodos
Rhone
riant Adj.
ribaldīe stF.
ribaldīn stM.
ribalt stM.
ribbalīn stN.
rib-brāte swM.
rībe swF.
ribel stM.
rībelīche (?) Adv.
rīben stV.
rīber stM.
rīberinne stF.
rīberlīn stN.
ribieren v
rīb-īsen stN.
rīb-kiule swF.
rīb-kolbe swM.
rīb-nagel stM.
rīb-schėrbe swM.
rīb-stein stM.
ribs-wīse Adv.
rīb-tuoch stN.
ric Adj.
ric stM.
rich stM.
riche swM.
rīche Adj.
rīche Adv.
rīche stF.
rīche stN.
rīcheit stF.
richel stf?
rīche-lich Adj.
rīche-līche stF.
rīche-līche Adv.
rīche-līcheit stF.
rīchen stN.
rīchen stV.
rīchen swV.
rīchern swV.
rīchesęre stM.
rīchesen swV.
rīches-walt stM.
rīche-wirdec Adj.
rīch-gevar Adj.
rīch-heit stF.
rich-lich – riemen-stėcher
riemen-stric – rigelen
rigel-loch – riht-schillinc
riht-schīn – rinden-slīʒen
rinder-gülte – ringeln
ringeloht – rint-krūt
rint-miete – rīsen
rīsenęre – rīterisch
rīter-lich – ritter-lėben
ritter-lźhen – riuse1
riuse2 – riuwen-klage
riuwen-site – roch-ganc
röchlinc – rō-lich
rolle – rr-korn
rrlīn – rosemėht
rosemic – rōsen-wengel
rōsen-wīs – rösselīn
rosse-louf – ros-zunge
rot – rotieren
rotieren – rōt-wunt
rōt-wurz – roup-galīne
roup-gīte – rücheln
rūchen – rückīn
ruckīt – rüemer-heit
rüemunge – rummeln
rumōr – runt
runt-heit – ruofęre
ruofe – ruowe-līcheit
ruowelīn – rust
rüste – Rūʒ-lant
rūʒunge – |
Rhabarbar M. (1)
rhetorica (3)
Rhodos (1)
Rhone (5)
riant Adj. MWV
ribaldīe stF. MWV
ribaldīn stM. MWV
ribalt stM. (4) MWV
ribbalīn stN. (5) MWV
rib-brāte swM. MWV
rībe swF. (1) MWV
ribel stM. MWV
rībelīche (?) Adv.
rīben stV. (105) MWV
rīber stM. MWV
rīberinne stF. MWV
rīberlīn stN. (1) MWV
ribieren v MWV
rīb-īsen stN. MWV
rīb-kiule swF. MWV
rīb-kolbe swM. MWV
rīb-nagel stM. MWV
rīb-schėrbe swM. MWV
rīb-stein stM. (1) MWV
ribs-wīse Adv. MWV
rīb-tuoch stN. MWV
ric Adj.
ric stM. (10) MWV
rich stM. MWV
riche swM. MWV
rīche Adj. (1334) MWV
rīche Adv. MWV
rīche stF. (3) MWV
rīche stN. (516) MWV
rīcheit stF. MWV
richel stf? MWV
rīche-lich Adj. (95) MWV
rīche-līche stF. (1) MWV
rīche-līche Adv.
rīche-līcheit stF. MWV
rīchen stN. MWV
rīchen stV.
rīchen swV. (86) MWV
rīchern swV. MWV
rīchesęre stM. MWV
rīchesen swV. (46) MWV
rīches-walt stM.
rīche-wirdec Adj. MWV
rīch-gevar Adj. MWV
rīch-heit stF. (240) MWV |
