Lemmaliste/Belegarchiv
ABCDEFGHIJKLMNOPQRSTUVWYZ
r – rade-bant
rade-ber – rām-ge-var
ramme – rasch
rasche – rāt-gėberinne
rāt-gėbinne – rāt-stiege
rāt-stube – rėbe-holz
rebelīn – rėchen
rėchen1 – rede-bęre
rėde-biutel – rede-spręchic
rede-spręchigkeit – rėgel-zuht
regen – rėht
rėht-begėrnder – rėht-sprėcher
rėht-spruch – reine
reine – reisel?
reise-lachen – reite-phert
reiter1 – rembele?
remedie – rensen
rensen – rź-stat
reste – ribbalīn
rib-brāte – rīch-tuom
      rib-brāte swM.
      rībe swF.
      ribel stM.
      rībelīche (?) Adv.
      rīben stV.
      rīber stM.
      rīberinne stF.
      rīberlīn stN.
      ribieren v
      rīb-īsen stN.
      rīb-kiule swF.
      rīb-kolbe swM.
      rīb-nagel stM.
      rīb-schėrbe swM.
      rīb-stein stM.
      ribs-wīse Adv.
      rīb-tuoch stN.
      ric Adj.
      ric stM.
      rich stM.
      riche swM.
      rīche Adj.
      rīche Adv.
      rīche stF.
      rīche stN.
      rīcheit stF.
      richel stf?
      rīche-lich Adj.
      rīche-līche stF.
      rīche-līcheit stF.
      rīchen stN.
      rīchen stV.
      rīchen swV.
      rīchern swV.
      rīchesęre stM.
      rīchesen swV.
      rīches-walt stM.
      rīche-wirdec Adj.
      rīch-gevar Adj.
      rīch-heit stF.
      rich-lich Adj.
      rīch-līche stF.
      rīch-lōs Adj.
      rīch-man stM.
      richse swF.
      rīch-sinnec Adj.
      rīch-stat stF.
      rīch-strāʒe F.
      rīch-tage swM.
      rīch-tuom stM.
rīch-var – riester-brėt
riester-holz – rihtęre
rihtęrinne – rīh-waʒʒer
rīm1 – rinder-lėber
rinder-lich – ringern
ringer-salbe – rintzyranntz
Rīn-vart – rīserin
ris-halde – rīter-wāfen
rīte-schamel – ritter-schilt
ritter-schimph – riute
riute – riuwe-var
riuwunge – rocken-korn
rocken-meit – rœmesch
romes-ōr – ros-bāre
ros-bein – rōsen-hac
rōsen-haven – ros-hūt
ros-hütte – rosten
rōsten – rœtel-boum
rœtelėht – rōt-ouge
rotrach – roubunge
rouch1 – Roup-vater
Roup-vruht – rücke-brėt
ruckec – rüegęrinne
rüegāt – rufelīn
ruffen – rūnęre
rūnęrinne – ruoben-grebel
ruoben-kumpost – ruom-ręʒe
ruom-ręʒec – rūpe
rūpen-lėbere – rūten-blat
rūten-kranz – rūʒunge

   rib-brāte - rīch-tuom    


rib-brāte swM. MWV
rībe swF. (1) MWV
ribel stM. MWV
rībelīche (?) Adv.
rīben stV. (105) MWV
rīber stM. MWV
rīberinne stF. MWV
rīberlīn stN. (1) MWV
ribieren v MWV
rīb-īsen stN. MWV
rīb-kiule swF. MWV
rīb-kolbe swM. MWV
rīb-nagel stM. MWV
rīb-schėrbe swM. MWV
rīb-stein stM. (1) MWV
ribs-wīse Adv. MWV
rīb-tuoch stN. MWV
ric Adj.
ric stM. (10) MWV
rich stM. MWV
riche swM. MWV
rīche Adj. (1334) MWV
rīche Adv. MWV
rīche stF. (3) MWV
rīche stN. (516) MWV
rīcheit stF. MWV
richel stf? MWV
rīche-lich Adj. (95) MWV
rīche-līche stF. (1) MWV
rīche-līcheit stF. MWV
rīchen stN. MWV
rīchen stV.
rīchen swV. (86) MWV
rīchern swV. MWV
rīchesęre stM. MWV
rīchesen swV. (46) MWV
rīches-walt stM.
rīche-wirdec Adj. MWV
rīch-gevar Adj. MWV
rīch-heit stF. (240) MWV
rich-lich Adj. (1) MWV
rīch-līche stF.
rīch-lōs Adj. (1) MWV
rīch-man stM. MWV
richse swF. MWV
rīch-sinnec Adj. MWV
rīch-stat stF. MWV
rīch-strāʒe F. MWV
rīch-tage swM. MWV
rīch-tuom stM. (153) MWV